Kā gleznotājas ģimene nopirka senu guļbaļķu ēku un pārvērta to līdz nepazīšanai
Gleznotāja Ieva Kampe-Krumholca jau divus gadus kopā ar vīru Oskaru, pēc profesijas psihiatru, un abu bērniem – septiņgadīgo Odriju un četrus gadus veco Luku Elio – dzīvo senā lauku mājā, kas vienlaikus ir absolūti moderna vide. Viņas ceļš mākslā bijis grūts, un izaicinājumiem pilns izrādījies arī sapnis par dzīvi laukos. «Taču tagad te jūtos kā Dieva ausī!» saka Ieva.
Foto: Matīss Markovskis
Ar odiem, ķirzakām un lāci
Kad nonāku Ievas mājās, kas ir pusceļā starp Cēsīm un Valmieru, netālu no Sietiņieža, viņa sagaida ar tikko ceptiem kruasāniem – smaržo visa māja. Dārzā tobrīd zied tulpes – cita par citu skaistāka, un dārza pilnbrieds vēl tikai priekšā. Starp milzīgajiem ozoliem, kas dārzā rada patīkamu mikroklimatu, debesīs paceļas ziepju burbuļi, tos aizrautīgi pūš Odrija un Luka Elio.
Tas bija traks mājas meklēšanas maratons, un lielākoties redzētais mums nebija pa prātam.
Bērni basām pēdiņām skraida iekšā ārā, un viņu prieks piepilda māju ar dzirkstošiem smiekliem. Odrija ik pa brīdim ieklausās mūsu sarunā un papildina mammas stāstījumu, bet Luka Elio kādā brīdī apzinīgi ziņo, ka uz lilijām pamanījis sarkanās vaboles.
