Aktieris Krūmiņš sāk dzīvi no jauna: Šķiet, Liepāja mani pieņēma

Sevi atrod ceļojumos

Aktieris Ģirts Krūmiņš 26 gadus bija viens no Jaunā Rīgas teātra trupas kodola, bet tad pēkšņi 2021. gada pavasarī no teātra aizgāja. Viņš intervijās nav slēpis – aizgāja, jo Oblomovs, par kura atveidošanu aktieris Spēlmaņu naktī saņēma pat Gada aktiera balvu, bija viņa īpašā loma, taču teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis uzskatīja – Krūmiņš to ir spēlējis gana daudz. Pametis teātri, Krūmiņš devās ceļojumā uz Bali, kas apspēlēts autobiogrāfiskā stāvizrādē Vientuļās planētas sala. Interesanti, ka tieši to viņš Liepājā spēlēja, svinot 60. dzimšanas dienu.

«Stand-up kā izrāde man ir pilnīgi jauns sākums, tā ļāva atgūt interesi par teātri – saprast, ka tas var būt tik dažāds. Sevis pētījumi ļāva atrast tieši to, kas interesē mani. Tikai mijiedarbībā ar citiem uzzini, kas esi pats, kā un vai attīsties,» žurnālam Privātā Dzīve skaidro jubilārs. Izrādē apspēlētais ceļojums uz Bali Ģirtu esot ieintriģējis – pēc laika tam sekojis brauciens uz Marokas tuksnesi, uz Gruziju un pavisam nesen arī uz Nepālas Himalajiem, veicot Anapurnas apli. «Teātrī šo izjūtu reti var dabūt, bet ceļojums liek justies dzīvam. Tas ir piedzīvojums, iekšējs satricinājums. Mani neinteresē tādi, kuros var vienkārši peldēt pa straumi, ir jābūt izaicinājumam. Divas nedēļas pirms brauciena uz Nepālu domāju: «Kāpēc man šo visu vajag? Nē, nē, nē!» Bet, kad biju tur, brīnumainā kārtā atradās spēki – varēju uzlīst, uzkāpt…

Lai cik grūti, bija jākustas uz priekšu, jānoiet savs iekšējais ceļš,» uzsver Ģirts.

Šajos ceļojumos skatuves mākslinieks devās draugu kompānijā. «Man ir ļoti svarīgas sarunas, nezinu, vai tās vienmēr var izdoties ar visiem cilvēkiem, taču no katra var gūt mācību. Kad aizgāju no teātra, nezināju, ko domāt, vai maz gribēšu atgriezties uz skatuves. Vienkārši biju laimīgs, ka vairs nav jāiet uz mēģinājumiem un sev jāiestāsta, ka tikai man liekas, ka nepatīk tas, kas notiek. Biju iegrimis rutīnā. Ja gadījās brīvs vakars, gribēju sēdēt mājās pie seriāla, nevis iet uz citu teātri, lai skatītos izrādi,» Krūmiņš stāsta par savu ceļu, kas ļāvis atgriezties pie teātra. «Atceros to dīvaino sajūtu: sēžu Stambulas lidostā, dzeru kafiju, ēdu kruasānu, skatos uz cilvēkiem, un – pag! – šis vairs nav brauciens ar teātri, kur dodos uz kārtējo festivālu. Jā, arī tad bija prieks un piedzīvojums, bet tomēr braucu uz darbu. Stambulā sapratu, ka, ak Dievs, pirmo reizi braucu sev un, velns viņu zina, uz kurieni. Pēkšņi apjautu to laimi, ka nevienam nav jāatskaitās, braucu pats sev,» Ģirts teju gavilē.

Viss notiek pirmo reizi

«Es tā domāju: «Kas ir vecums? Klišejas! It kā 60 gadi būtu kas fatāls.» Svarīgākais, ka man ir interese par dzīvi, gribas piedzīvot ko jaunu. Piemēram, pirmo reizi piekritu piedalīties studentu filmā, jo mani ieinteresēja tēma. Nesen man bija sadarbība ar intīmo skatu koordinatori. Pēkšņi 60 gados varu piedzīvot ko tādu, kas šķita: vairs nevarētu būt,» aktieris ir mazliet pārsteigts.

Pēdējā laikā viņa dzīvē ir daudz pirmo reižu. Pirmā izrāde, kurā Ģirts atgriezās uz skatuves, bija kolēģes Lienas Šmukstes iestudētā luga Kaimiņš. Pirmizrādi tā piedzīvoja Kuldīgā, klusajā un skaistajā pilsētā, kurā brīvmākslinieks tagad dzīvo. Pirms gada režisors Valters Sīlis viņu uzaicināja piedalīties Liepājas teātrī Rasas Bugavičutes-Pēces lugas iestudējumā Tēvs klusums. Luga par tēvu aizķērušas Ģirta atmiņas par bērnību un attiecībām ar tēvu, maizes ceptuves šoferi, kam vasarās viņš devies līdzi darbos. Krūmiņš, daudz nedomājot, piekritis, un tā viņa dzīvē pirmo reizi sācies Liepājas periods. Sekoja izrāde Visi mani dēli un Endijas Bērziņas iestudētais 2041 objekts, kas piedzīvoja pirmizrādi mirkli pirms aktiera jubilejas. «Pirmizrādes sekoja cita citai, no novembra dzīvoju Liepājā. Zināms jau, ka Liepāja visiem tā nenāk pretī, bet, šķiet, mani tā pieņēma. Pirmkārt, es kaut kā ļoti izjutu šo pilsētu.Tas nav iespējams, ja tikai ieskrien un izskrien. Man patīk Liepājas teātris, jau pati ēka, tās aura. Varu nodoties radošajam darbam, nejūtot spiedienu,» Ģirts rezumē.

Sporto un otru pusīti nemeklē

Lai izturētu intensīvu radošo dzīvi, aktieris jau vairākus gadus nodarbojas ar Austrumu netradicionālās vingrošanu cigunu, peld Kuldīgas baseinā, dodas uz TRX treniņiem. «Starp citu, tas aizsākās kovida laikā. Agrāk nedomāju, ka vajadzētu regulāras fiziskas nodarbības. Vispirms sāku iedvesmoties no onlaina treniņiem, tad sāku skriet, lai gan tagad nevarētu teikt, ka esmu regulārs skrējējs, taču apzinos, ka kustības ir nepieciešamas,» stāsta Ģirts.

Uz jautājumu, vai joprojām ir brīvs vīrietis, viņš atbild lakoniski: «Jā, un man patīk šī brīvība. Es to izbaudu.» Viņš piebilst, ka nu būs brīvs arī no intensīvās izrāžu dzīves, beidzot varēs atpūsties. To viņš darīs Amsterdamā, kur apmeklēs izrādi ar franču aktrises Izabellas Ipēras piedalīšanos, mākslas muzejus un lasīs sadāvinātās grāmatas.