Indra Burkosvka atklāj, kā viņu lutina mīļotais vīrs. Aktrise svin 70. jubileju

Indra Burkovska beidzamajos gados ir īpaši pieprasīta. Viņas talants kino uzvirmojis jaunās krāsās, un nu aktrise vadīs iepazīšanās šovu tiem, kam vairs nav 60. To uzzinot, ik pa laikam izskan jautājums – vai varēs iepazīties arī ar pašu Indru? Iepazīties varēs, bet viņas sirds jau vairāk nekā 40 gadus ir aizņemta. Aktrises vīrs Aigars Belovs ir advokāts, turklāt ļoti saimniecisks vīrietis.  

Ar savu nākamo vīru Indra iepazinās 1978. gadā, kad tika organizēts Valmieras teātra un Piena kombinātā strādājošo jauniešu sadraudzības vakars. Toreiz viņa pirmo reizi mūžā pagaršojusi jogurtu. Aigars gan kombinātā nestrādāja, bet uz vakaru bija ticis, jo tur strādāja viņa tēvs. Kad sākušās dejas, uzlūdzis simpātisko aktrisi Indru. «Mūsu pazīšanās rezultātā mans nākamais vīrs nāca uz visām izrādēm, kurās spēlēju, un brauca līdzi arī uz viesizrādēm. Dažas viņš noskatījās desmitiem reižu! » žurnālam Ievas Stāsti atklāja Burkovska.

Indra lēš – laimīgas laulības pamatā ir arī tas, ka Aigaru uzreiz pieņēma viņas ģimene. Viņš bija viņas vecāku mīļais znotiņš. «Ziniet, tā bija kaut kāda maģija.

Kad es viņu pirmoreiz aizvedu uz savu vecāku mājām, mani vecāki viņu tā iemīlēja,

ka paps teica: «Mums ir vēl viens dēls!» Tā arī bija,» atminas Burkovska. Tēvam ar znotu sapasējusi humora izjūta.

Aigars ir lielisks vīrs. Pirmkārt, lieliski gatavo, prot pat uzcept ideālus pīrādziņus. «Decembrī man visu laiku bija jāspēlē izrādē Sudraba slidas, es ļoti bieži nebiju mājās, un tad Aigars man vienmēr prasīja: «Ko tu gribi, lai es tev pagatavoju?» Tas gan nācis tikai tagad ar gadiem,» žurnālam Ieva teic aktrise.

«Attiecībās ir kas maģisks: kaut kas netverams, kas nosaka to, ka ar otru cilvēku ir labi. Tajā pašā laikā arī pašiem ir

jāpiedomā, lai attiecībās saglabātos līdzsvars, lai viens nedominē pār otru, nenodara pāri.

Domāju, ka mums tas ir izdevies,» spriež Indra.

Laimei jau nevajag daudz. Viņiem ir divi lieliski bērni un mazbērni. Vienkārša ģimenes laime, kas patiesībā arī ir vislielākā vērtība. «Par vairākiem mirkļiem savā dzīvē esmu sev teikusi: «Šī bija laimes sajūta!» Tās var būt pat ļoti mazas vērtības. Garšīga kafija no rīta. Garšīga omlete.

Mēs rītos dzeram kafiju un spriežam, kāda būs diena, ko katrs darīs.

Un vakarā, ejot gulēt, es domāju – tā, es jau gaidu rītu! Man patīk tā rīta stunda. Man patīk arī vērot saulrietu. Tā ir piederība dabai, mazs prieka mirklis. Dīķī lec zivis. Pārlido putni un iekliedzas vai lakstīgalas dzied. Rudenī, spiegdami no prieka, ejam sēnēs,» tā Indra.